(Source: drconnors, via perfecti0nist)
(Source: sinisterfangirl, via ffrequency)
(via rezija)
(via kristianapandere)
šodien, sēžot uz soliņiem pie Vecrīgas makdonalda un glābjot savu ēdienu no tieši sejā pikējošiem zvirbuļiem, kārtējo reizi nonācu pie atziņas, ka mūsdienu pilsētnieku vairs nepārsteigs nekas. viss jau redzēts, visi satikti, visur pabūts. Rīga, piemēram, savam cilvēkam jau noteikti paspējusi parādīt visu; retā pilsēta ar personību, gribētos teikt. protams, ne vienmēr iespaidi sastāvējuši no tornīšiem, parciņiem un zaļas zālītes - maskačku vakaros un mikriņu galapunkta rajonu tumsā arī jāmāk pārdzīvot. tomēr te nu uzreiz nāk prātā dziesma par manas pilsētas skatiem - ja nepatīk, variet tālāk patīt. vai arī netīt, tā vietā izbaudot visus mazos dzīves priekus, kurus sniedz dzīve tāāādā pilsētā. katram rīdziniekam, piemēram, ir kaut reizi dzīvē jānopērk puķes un zemenes centrāltirgū. jānopērk cigaretes stacijas tunelī. jāizbrauc ar pēdējo tramvaju un pirmo autobusu. jāsagaida saulriets zem salu tilta. skriešus jāuzskrien bastejkalnā. bez iemesla jāuzbrauc ar radisona liftu līdz pašai augšai. līdz nemaņai jāpārēdas makdonaldā. jāiekrīt pirmajā sniegā. jāizdzīvo baloža uzbrukums. jāapsēžas doma laukuma vidū un jābauda. vienkārši jābauda viss, ko ikdienā pamanīt nesanāk. un, pārdomājot savu personīgo mīļajā pilsētā darāmo lietu sarakstu - jāapskata vēl šis: http://rigagif.tumblr.com/
(Source: ddescendents, via ffrequency)
(Source: brownston-e, via ffrequency)
(Source: solitarystanding, via ffrequency)





18673
